» 
Arabic Bulgarian Chinese Croatian Czech Danish Dutch English Estonian Finnish French German Greek Hebrew Hindi Hungarian Icelandic Indonesian Italian Japanese Korean Latvian Lithuanian Malagasy Norwegian Persian Polish Portuguese Romanian Russian Serbian Slovak Slovenian Spanish Swedish Thai Turkish Vietnamese
Arabic Bulgarian Chinese Croatian Czech Danish Dutch English Estonian Finnish French German Greek Hebrew Hindi Hungarian Icelandic Indonesian Italian Japanese Korean Latvian Lithuanian Malagasy Norwegian Persian Polish Portuguese Romanian Russian Serbian Slovak Slovenian Spanish Swedish Thai Turkish Vietnamese

definition - Liepāja

definition of Wikipedia

   Advertizing ▼

phrases

Wikipedia

Liepāja

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Liepāja
KarogsĢerbonis

Liepāja
Koordinātas: 56°30′42″N 21°00′50″E / 56.51167, 21.01389Koordinātas: 56°30′42″N 21°00′50″E / 56.51167, 21.01389
Platība60,37 km²
Iedzīvotāji (2010)84 411
Blīvums1398 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumivācu: Libau
krievu: Либава
poļu: Lipawa
Pilsētas tiesībasno 1625. gada
Pasta indekssLV-34(01-17)
Mājaslapawww.liepaja.lv
Tirdzniecības kanāls Liepājā.
Liepājas centrs, Lielā iela.
Tramvaja tilts. 2009. gada 5. februāris.

Liepāja ir pilsēta Latvijā, Baltijas jūras piekrastē, starp Baltijas jūru un Liepājas ezeru, kuru ar jūru savieno Tirdzniecības kanāls. Liepāja ir svarīga Latvijas ostas pilsēta. Liepāja, pēc iedzīvotāju skaita, ar aptuveni 85 tūkstošiem iedzīvotāju, ir trešā lielākā pilsēta Latvijā un desmitā lielākā Baltijas valstīs.

Pilsētas platība ir 60,37 km². 2010. gada 1. janvārī Liepājā dzīvoja 44 685 latvieši, 27 154 krievi, 4 406 ukraiņi, 2 961 baltkrievi, 2 647 lietuvieši, kā arī 2 558 citu tautību iedzīvotāji. Vidējais Liepājas apdzīvotības blīvums ir 1398 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Satura rādītājs

Liepājas vēsture

Galvenais raksts: Liepājas vēsture

13. – 16. gadsimts

1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Piemares kuršu zemē minēta villa Liva. Nosaukums "Lyva" dažādos vēstures avotos tiek minēts līdz 16. gadsimtam. Pēc gada – 1263. gadā – pirmo reizi vēstures avotos minēta Līvas osta. Vēl vairākus gadsimtus pēc 1253. gada Līva ir liels zvejniekciems, Grobiņas fogtijas piedēklis ar nedaudziem vācu tautības ordeņa vasaļiem un daudziem kuršu zvejniekiem. Līva gan ir nozīmīgs punkts ceļā no Vācu ordeņa rezidences Marienburgā uz Livonijas ordeņa mestra sēdekli Rīgā, taču tirdzniecība šajā ostā vēl ir visai pieticīga un 15. gadsimtā aprobežojās ar koka, gaļas, zivju un sviesta izvešanu uz dažām ziemeļaustrumu Vācijas pilsētām. Tā kā Līva nav nocietināta un atrodas tuvu kareivīgajiem lietuvjiem - ordeņa senseniem ienaidniekiem - tad tā nevar gaidīt un cerēt uz strauju iedzīvotāju pieplūdumu. Pat vēl 1418. gadā leišu uzbrukuma laikā Līvas ciems tiek nodedzināts. Smagas varas pārmaiņas Līvu jeb Libow, kāda tā jau ir izlasāma 16. gs. sākuma dokumentos, piemeklē līdz ar ordeņa laika beigām. Pēdējais ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1560. gadā Grobiņu ieķīlā Prūsijas hercogam Albrehtam. Nepilnos 50 gados, kad novads ir Prūsijas pārvaldījumā, Liepāja jeb Libow piedzīvo savu pirmo uzplaukumu. 16. gadsimta beigu dokumenti liecina, ka Liepājā ir 60 vācu ģimeņu , tātad 16. – 17. gadsimtu mijā vācu iedzīvotāju skaits ir 250 – 300 personas, un tas turpina palielināties. 1581. gadā prūšu mērnieks Vozegīns Liepāju, kuru pats nodēvē par miestu, uzmēra un sastāda tā aprakstu. Vezegīns min 28 apbūves gabalus. Kurzemes hercogistes paspārnē Liepāja līdz ar visu Grobiņas novadu atgriežas 1609.gadā.

17. – 18. gadsimts

1625. gada 18. martā, Kurzemes hercogam Frīdriham atrodoties Grobiņas pilī, viņš dāvā Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. 1626. gadā Liepājas pilsētas tiesību dokumentu apstiprina Polijas karalis Sigismunds III Vasa. Liepājas saimnieciskā uzplaukuma laiks ir 17. gs. vidus un 2. puse, kad tiek paveikti nozīmīgi darbi. Pats galvenais no tiem - ostas izbūve, kas piesdzīvo daudzus pārdzīvojumus. Tie saistās gan ar karadarbību un svešzemnieku okupāciju, gan epidēmijām un stihiskām nelaimēm. Pirmais mēra vilnis Kurzemi piemeklē 1602. gadā. 1646. gadā sērga pilsētu apdraud tik ļoti, kad rāte un tirgoņi pieņem Mēra reglamentu. Nākamo reizi mēris Liepājā sāk plosīties 1661. gada rudenī. Poļu – zviedru karš (1655. – 1660.) pilsētu vairāk novājina ar maksājumiem, mazāk – postījumiem. Lielākā traģēdija notiek 1698. gada novembrī, kad pilsēta izdeg nepieredzēti lielā un spēcīgā ugunsgrēkā. Ziemeļu kara laikā (1700 - 1710) Liepāja kļūst par regulāru pieturas un caurbraukšanas punktu un karadarbībai nepieciešamo kontribūciju iekasēšanas vietu. 18.gs. 30. gados Liepāja iegāja jaunā dzīves posmā, kas sniedz panākumus un veiksmi. Ir pārdzīvotas un likvidētas Lielā mēra sekas, pabeigti ostas celtniecības darbi. Tagad Liepājas ostā var ienākt arī lieli kuģi. 18. gs. Kurzemes hercogiste kā daļēji patstāvīga valsts sāk ieņemt izdevīgo starpnieka vietu starp Poliju un Lietuvu, Prūsiju un Krievijai pakļauto Vidzemi. Liepājai, atrodoties netālu no Lietuvas robežas, tas ir labvēlīgs faktors. Tirdzniecības apjoms kļūst aizvien plašāks un daudzveidīgāks. Ja 18. gs. sākumā pēc ostas izbūves Liepāju ik gadus apmeklē apmēram 100 kuģu, tad laikā no 1739.-1794. gadam ostā ik gadus caurmērā ienāk vairāk nekā 200 kuģu. Ievērojama loma Liepājas saimnieciskajai dzīvē ir amatniecībai. Tā izaug līdz ar pilsētu, sākotnēji kalpojot tikai vietējo vajadzību apmierināšanai, bet 1799. gadā pilsētā jau ir 33 amati. Arī tādi kā kuģu būve un mucu izgatavošana izvedprecēm.

Kurzemes hercogistes lēņa kungs Žečpospolita 1794. gadā pēc Tadeuša Kostjuško vadītās sacelšanās apspiešanas un Varšavas ieņemšanas beidz pastāvēt. Drošākais patvērums Kurzemes muižniekiem no nemierniekiem liekas Krievijas impērija. Sākas sarunas par pievienošanos tai. 1795. gada 18. martā, Kurzemes muižnieki manifestē savas zemes atdalīšanos no Polijas, bet 27. maijā Kurzemes hercogiste kļūst par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu. Turpmāk Libau vēstures anālēs nomainīs Ļibava, divgalvainajam ērglim līdz ar gandrīz simts miera gadiem līdzi nesot jaunu laikmetu.

19. gadsimts

Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā, tiek veikta tās pārbaude - šajā gadā pilsētā ir 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes, šeit dzīvo 848 ģimenes, pavisam kopā 4548 iedzīvotāji. Impērijas norieta ieskaņā 1914. gadā Liepājā dzīvo ap 94 000 iedzīvotāju, bet skaitot kopā ar Karostu – vairāk nekā 100 000. 19. gs. gaitā Liepāja no maznozīmīgas provinces pilsētiņas kļūst par industriāli attīstītu centru ar starptautiskas nozīmes pilsētas vaibstiem. Taču arī šajā laikā Liepājā notiek būtiskas novitātes – 1823. gadā D.F. Zagers nodibina pirmo tipogrāfiju Liepājā, 1825. gadā pilsētā nodibināta krājkase, kas ir pirmā šāda veida kredītiestāde Krievijas impērijā. Tās dibināšanas iniciators ir tirgotāja dēls, komersants un humānists F. Hagedorns Krievijas impērijā. Lūzuma gadi ir Liepājas – Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kuru uzsāk 1869.gadā, bet pilnībā pabeidz 1876. gadā, savienojot Liepāju ar Romniem Poltavas guberņā. Reāli funkcionējošie dzelzceļa sakari ar Iekškrievijas tirgu un Liepājas ostas uzlabošana un paplašināšana 1870.-1880. gados sekmē arī rūpniecības izaugsmi pilsētā. Pirmajā vietā – metālapstrāde. Šajā nozarē strādā ap 50% pilsētas strādnieku. Otro lielāko Liepājas uzņēmumu grupu veido kokapstrādes uzņēmumi. Arī Liepājas tirgotājiem laikmets izvirza jaunas prasības. 1880. gadā tiek apstiprināti Liepājas Biržas komitejas statūti. 1899. gadā Liepāja pirmā no Baltijas pilsētām iegūst elektrisko tramvaju. 19.gs. 70.gadu beigās Baltijas pilsētas, arī Liepāju, skar reforma, kas pēc savas nozīmes un sekām pielīdzināma dzimtbūšanas atcelšanai laukos – uz Baltijas provinces pilsētām attiecina Krievijas 1870. gada pilsētu nolikumu, kas paredz šādas vēlētas pilsētas pārvaldes institūcijas: pilsētas dome, kuru ievēlē pilsētas vēlētāju sapulce un kurā ir no 30 līdz 72 domniekiem atkarībā no vēlētāju skaita pilsētā; pilsētas valde, kuras locekļu skaitu brīvi noteic dome, bet tas nevar būt mazāks par divi. Domes un valdes priekšsēdētāja amatu apvieno domes ievēlēts pilsētas galva, kura pilnvaru laiks ir četri gadi.Liepājā vēlēšanas notiek 1878. gadā no 16. janvāra līdz 13. februārim. 1878. gada domes vēlēšanu rezultāti apstiprina vienīgi to, ka vietējās vācu buržuāzijas loma un nozīmība pilsētā ir palikusi nesatricināma. No 54 domnieku vietām tā sev saglabā 44, pārējie: ebreji – 7, poļi –2 un tikai viens latviešu domnieks.

20. gadsimts

Krievijas Impērijas karakuģis (krievu: Громобой) Liepājā, 1922. gads.

No 1900.gada līdz 1910. gadam notika trīs pašvaldības vēlēšanas. Ja piecpadsmit iepriekšējos gados, līdz 1902. gadam, Liepājai bija viens galva – H. Adolfi, tad turpmāko laiku līdz Pirmais pasaules karam – veseli pieci. Rūpniecība un tranzīttirdzniecība ir Liepājas 20. gadsimta sākuma ekonomiskās dzīves balsti. 1910. gadā Liepājas 52 lielrūpniecības uzņēmumos tiek nodarbināti 7810 strādnieki. Tas veido 8,4 % no visa Latvijas strādnieku skaita. Kā impērijas pilsēta ar modernu ostu, attīstītu rūpniecību un pievedceļiem Liepāja ieņem nozīmīgu vietu Krievijas armijas ģenerālštāba militāri stratēģiskajos aprēķinos.

Jau 19. gadsimta 80. gados tā tiek izraudzīta par krievu Baltijas flotes bāzi. 1899. gada pavasarī tiek apstiprināts Liepājas jūras cietokšņa būves projekts un nākamās desmitgades laikā uzbūvē kara ostu, ierīko 8 krasta baterijas un sauszemes nocietinājumus.

Gadsimta sākumā Liepāja kļūst par lielāko Krievijas emigrācijas centru. Tiešo satiksmi ar Ņujorku sākumā – no 1906. gada jūnija uztur četri kuģi, tad deviņi, visbeidzot –11. 1907. gadā caur Liepāju izbrauc 56,5 tūkstoši cilvēku, 1913. – 70125. 1.pasaules kara priekšvakarā Liepāja kopā ar Rīgu aptver četras piektdaļas Latvijas rūpnieciskās ražošanas, ārējās tirdzniecības apgrozījums ir 104,2 miljoni rubļu – gandrīz divas reizes vairāk nekā gadsimta ieskaņā.

Ar 1919. gada 7. janvārī, kad, tuvojoties lielinieku armijai, Latvijas Pagaidu valdība ar K. Ulmani priekšgalā ir pametusi Rīgu un ierodas Liepājā, pilsētas vēsturē sākas periods, kurš ieguvis apzīmējumu "Liepāja – Latvijas galvaspilsēta".

Salīdzinot ar 1913. gadu, kravu apgrozījums Liepājas ostā ir samazinājies vairāk nekā 12 reizes. Liepāja kā tirdzniecības ostas pilsēta savu nozīmi zaudējusi. Šādā situācijā dzimst iecere par Liepājas brīvostu un 1931. gada 22. septembrī tiek likts pamatakmens pirmajai noliktavas jaunbūvei Latvijas pirmajā brīvostā. Liela nozīme pilsētas ekonomikas stabilizēšanai un uzplaukumam ir 1929. gadā atklātajai Liepājas Glūdas (Jelgavas ) dzelzceļa līnijai. 1935. gadā veiktā rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu skaitīšana liecina, ka Liepājā ir 267 uzņēmumi ar mehanizētu dzinējspēku vai vismaz 5 algotiem strādniekiem un 1576 uzņēmumi bez mehāniskā dzinējspēka ar vismaz 4 strādniekiem. 1937. gada 15. jūnijā Liepāja kļūst par pirmo pilsētu valstī, kuru ar Rīgu savieno regulāra gaisa satiksme.

Liepāja ir kļuvusi arī par izglītības un kultūras pilsētu: 1920. gadā savu darbību uzsāk otra vidēji tehniskā skola Latvijā – Valsts Liepājas tehnikums, 1921. gadā Liepājas reālģimnāzija kļūst par Valsts Liepājas vidusskolu, 1926. gadā tiek atvērta Latvijā pirmā mākslas amatniecības skola.

1922. gadā tiek dibināta Liepājas opera, latviešu dramatiskais teātris pilsēta pastāv jau kopš 1907. gada. 1922. gadā nodibinās Liepājas konservatorija, 1927. – Liepājas filharmonija. Sākot ar 1928. gadu visi Kurzemes kori pulcējas Liepājā savos svētkos -Lejaskurzemes dziesmu svētkos. 1924. gadā apmeklētājiem tiek atvērts Pilsētas muzejs.

1939. un 1940. gads. Liepājā paredzēts izvietot 15 000 padomju karavīru Viņu uzturēšanās rada ne mazums sadzīves problēmu. 1940. gadā tiek pieprasīta māju atbrīvošana no latviešu iedzīvotājiem Tosmares apkārtnē, kā arī visa tur esošā īpašuma nodošana. Jau 1939. gada oktobra beigās Liepājas pilsētas komandants paziņo, ka “satiksme caur Tosmari privātām personām līdz turpmākam rīkojumam būs slēgta.” Sākās nekontrolējams PSRS pilsoņu ieplūdums Latvijā. Daļa no tiem ir NKVD aģenti ar uzdevumu graut pastāvošo iekārtu un gatavot Latvijas okupāciju.

1941. gads. Baigā gada baismā matemātika paredzējusi no Latvijas izvest 60 000 cilvēku. 1941. gada 14. un 15. jūnijā uz Sibīriju un Padomju Savienības attālajiem arktiskajiem apgabaliem paspēj izvest ap 17 tūkstošus, no Liepājas novada – aptuveni divus tūkstošus.

1944. gada oktobra sākumā Sarkanā armija ir nogriezusi sauszemes sakarus ar Kurzemi. Vācieši aplenkto Kurzemes daļu nosauca par Kurzemes cietoksni. Šeit atradās apmēram 200 000 vācu un latviešu kareivju un ap pusmiljons iedzīvotāju, ieskaitot visus bēgļus. Kurzemes cīņas turpinās septiņus mēnešus. Oktobrī atmosfēra Liepājā līdzinās haosam : kilometriem garas bēgļu rindas: cilvēki, pajūgi, automobiļi. Pilsēta tiek sistemātiski un nežēlīgi bombardēta. Vienīgais glābējs – apmācies laiks. Tad pilsētnieki sacīja : "Esam laimīgi". 1945. gada 9. maijā ielās sarkanarmieši, arī vācu karavīri mazos pulciņos bez ieročiem. Pulksten 14 pa radio atskan : "Padomju Latvija brīva". Liepājas bīskapijas bīskapa vietnieks Julijans Vaivods savā dienasgrāmatā ieraksta: "No skaistas, lepnas un bagātas dāmas Liepāja ir kļuvusi kropla ubadze".

1959. gadā 52,4% no pilsētas iedzīvotājiem ir latvieši, 34,3% - krievi. Nākamajās desmitgadēs latviešu skaits Liepājā samazināsies. Liepājas ekonomiskā attīstība pakārtota vienotam Padomju Savienības tautsaimniecības plānam.1946. gadā nodibina Liepājas zvejnieku arteli Boļševiks. 1964. gadā izveidots jauns uzņēmums - Okeāna zvejas flotes Liepājas bāze. 1965. gadā sākas jauna mikrorajona celtniecība pilsētas dienvidrietumu daļā. 1970. gads. Liepājā ir 92,9 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem latvieši 47,5% jeb 44121. 1974. gada decembrī pilsētas iedzīvotāju skaits sasniedz 100 000. Trešās Atmodas gadi. 1987. gada novembrī notiek pirmā lielā grupas "Helsinki – 86" organizētā akcija pie Ziemeļu kapsētas, tā pārvēršas demonstrācijā, kas tika brutāli izklīdināta.

1991. gada augusts - puča nedēļa. Notiek Pilsētas padomes ārkārtas sēde, kas aicina iedzīvotājus izrādīt pilsonisko nepakļaušanos gadījumā, ja varu sagrābj militāri civilā komiteja. Liepājas uzņēmumos sācies streiks, pārtraukta tramvaju un autobusu satiksme. Nākamajā dienā streiku pārtrauc. 23. augustā LTF valdes locekļi, milicija un prokuratūras darbinieki pārņem LKP īpašumu Graudu ielā 50. Tiek demontēts Ļeņina piemineklis. 1994. gada 31. augustā Liepājā pilnībā beidz pastāvēt bijusī padomju jūras kara flotes bāze. Pašvaldības vēlēšanās par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Teodoru Eniņu. 1997. gada 18. februārī Saeima pieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu. 1997. gada 18. martā uz pirmo sēdi pulcējas jaunievēlētie pilsētas domnieki. Par Pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlē Uldi Sesku.

Ģeogrāfija

Tirdzniecības kanāls. 2009. gada 5. februāris.
Rīgas iela. 2009. gada 5. februāris.
Brīvības iela. 2009. gada 5. februāris.
  • Ģeogrāfiskais stāvoklis ­ 56.30 ziemeļu platuma grādi; 21.00 austrumu garuma grāds.
  • Platība ­ 6037 hektāri.

Kultūra

"Liepāja – lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!" – šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece – brīvdomība – ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā – Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam – bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai.

Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu – gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas – amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra – gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas (vizuālā māksla, literatūra, panīcis kino utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas – ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi.

Liepājas kultūras vide ir izteikti bagāta ar kultūras nozarē aktīvām institūcijām – tās pārstāv visus institūciju tipus – publiskās, privātās un nevalstiskās. Šīs institūcijas ir arī būtisks faktors starptautiska konteksta ienākšanai Liepājas kultūrainavā. Visu trīs tipu institūcijas aktīvi piedalās arī kultūrtūrisma produktu veidošanā. Institucionālajā bāzē pārstāvētas faktiski visas aplūkotās kultūras apakšnozares, praktiski neviena nav pamesta novārtā vai pārstāvēta tikai vienas institūcijas darbībā. Īpaši bagātīgs institūciju piedāvājums ir skatuves un izpildītājmākslas un kultūrizglītības apakšnozarēs.

Kandidatūra Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam

Liepāja bija viena no Latvijas pilsētām, kas piedalījās konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) statusu 2014. gadā. 2009. gada 15. septembrī Eiropas Komisijas žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt Rīgai.[1] Liepājas izredzes bija labas — jebkurā gadījumā, neatkarīgi no izredzēm, Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa vēlamība varētu būt pievilcīga kultūrpolitikas attīstības vīzija un darbības katalizators, jo īpaši tādēļ, ka EKG mērķi un atlases kritēriji lielā mērā pārklājas ar stratēģijas izstrādes gaitā identificētajiem darbības virzieniem: Eiropas dimensija — starpkultūru dialogs, mākslinieku un mākslas darbu starptautiska aprite un Pilsēta un pilsoņi — saikne ar auditoriju, sabiedrības līdzdalība kultūras procesos, ilgtspējīga, integrēta kultūras nozares attīstība.

Kultūras institūcijas

Liepājas pašvaldības institūcijas

Liepājas kultūras sektorā tieši darbojas 8 pašvaldības institūcijas: Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde un pašvaldības kultūras organizācijas. Tāpat kultūras dzīves veidošanā lielākā vai mazākā mērā piedalās arī citas pašvaldības iestādes, izglītības, jaunatnes un būvniecības jomās.

Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde (LPKP) – kultūrpārvaldības apakšnozare;Pašvaldības SIA "Liepājas Latviešu biedrības nams" – Kultūras vide un infrastruktūra; SIA "Liepājas teātris" – Skatuves un izpildītājmāksla (teātris); SIA "Liepājas leļļu teātris" – Skatuves un izpildītājmāksla; Liepājas simfoniskais orķestris - Skatuves un izpildītājmāksla; Liepājas muzejs – Kultūras mantojums; Liepājas Centrālā Zinātniskā bibliotēka – Kultūras mantojums; Liepājas tautas mākslas un kultūras centrs – Kultūras mantojums, kultūrizglītība.

Citas pašvaldības iestādes:Mākslinieciskās jaunrades centrs "Vaduguns" – kultūrvide, kultūrizglītība; Bērnu un jauniešu centrs - kultūrvide un kultūrizglītība; Bērnu un jauniešu tehniskās jaunrades centrs - kultūrvide un kultūrizglītība; 12.vidusskolas skolēnu teātris "Balagančiks" – skatuves un izpildītājmāksla; Liepājas būvvalde – Kultūrvide un infrastruktūra

Valsts institūcijas

Liepāja darbojas gan valsts dibinātās institūcijas, kas nepastarpināti darbojas kultūras nozarē, gan Liepājas universitātes mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības.

Liepājas universitāte un tās sastāvā esošās struktūrvienības (piem. Folkloras un valodu centrs, Mākslas pētījumu laboratorija, Tipogrāfija "LiePa" u.c.) kā arī mākslinieciskie kolektīvi (studentu teātris "Rikošets", sieviešu koris "Atbalss", deju grupa u.c.); Nacionālo Bruņoto spēku orķestris – skatuves un izpildītājmāksla; Emīļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola – Kultūrizglītība; Liepājas mākslas vidusskola – Kultūrizglītība

Privātās institūcijas

Liepājas kultūras nozarē darbojas daudzi privātā sektora kultūras operatori:

Skatuves un izpildītājmāksla:SIA "Argolats"; "Fontaine Palace"; IU vLio Mix"; SIA "Lumiere"; SIA "Ceļojošais leļļu teātris Maska"; IU "FM Sound Studio"; Ģitārspēles studija "Skani"; Bērnu popgrupa "Bums"

Vizuālā un digitālā māksla:SIA "Klints"SIA "Kmāksla" Laicīgās mākslas galerijaA/S UPB galerija

Audiovizuālās mākslas un mediji:Kinoteātris "Balle"; SIA TV "Dzintarev; SIA "Rietumu radio"; Radio Liepāja; SIA "Kurzemes vārds"; SIA "Kursas laiks"; Laikrakstu "Dienas Bizness" un "Latvijas Avīze" pārstāvniecības; Kultūras mantojums:SIA "Saiva" (Amatnieku nams)

Nevalstiskais sektors

Liepājas pilsētas kultūrvide ir bagāta ar nevalstiskā sektora organizācijām, kuras ir aktīvas kultūras jomā, kā arī sekmīgi piesaista pašvaldības un citus resursus savai darbībai. Daudzas NVO darbojas vairākās apakšnozarēs.

Biedrība "Atštaukas" - kultūras mantojums un kultūrtūrisms; Radošo mūziķu un literātu klubs "Helikons" – literatūra, kultūras mantojums; Nacionālās kultūras biedrības – kultūras mantojums, kultūra sabiedrības integrācijai; Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa – literatūra; Karostas Glābšanas biedrība – kultūras mantojums, kultūrtūrisms; Fonds "Liepājas bigbends" – skatuves un izpildītājmāksla; Līnijdeju klubs "Kaktusa zieds" – skatuves un izpildītājmāksla, kultūrizglītība; Baleta un deju studija - skatuves un izpildītājmāksla, kultūrizglītība; Zvanu koris - skatuves un izpildītājmāksla, kultūrizglītība; Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fonds – kultūras mantojums; Operas draugu kopa "Orfejs" - skatuves un izpildītājmāksla, kultūrizglītība, Biedrība "Cietokšņa kopiena" - skatuves un izpildītājmāksla, kultūrizglītība

Apskates objekti

Karosta

Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas un Pasaules pilsētu, Liepājā apskates objekti nav izvietoti tikai pilsētas centrā, bet arī ļoti īpašā pilsētas daļā - Karostā, kas radusies un attīstījusies pilnīgi atsevišķi no pārējās Liepājas. Karostas plaši pazīstamais cietums jeb virssardze nebūt nav vienīgais apskates vērtais objekts šajā unikālajā vietā. Ievērības cienīgi ir arī skaistie Liepājas cietokšņa kompleksi jeb forti, no kuriem vairāki atrodas arī Karostā, bet pārējie - visapkārt pilsētai. Karostas tuvējo fortu Krasta ielas galā ainava ir ļoti īpatnēja un mežonīga, kas piesaista daudz apmeklētāju. Karostas centrālā arhitektūras pērle ir Sv. Nikolaja pareizticīgo katedrāle, turpat netālu atrodas arī Virsnieku pils. Karostā atrodama arī ģimnastikas manēža, kura, tāpat kā visa Zemgales iela, kuras malā tā atrodas, ir pilnīgi tukša un pamesta. Karostas daudzu ēku pamestība skaidrojama ar tās iedzīvotāju skaita samazināšanos pēc krievu armijas izvākšanās, kad šis skaits saruka no 25000 līdz 6000, kā arī ar to, ka SEZ statusa dēļ Karostā ir praktiski neiespējami veikt privātas iniciatīvas uzņēmējdarbību un tukšās ēkas atjaunot. Apskates vērts ir arī izgriežamais O. Kalpaka tilts, kas cieta sadursmē ar kuģi 2006. gadā, taču jau 2009. gada otrajā pusē to paredzēts atjaunot, padarot ceļu no Liepājas centra uz Karostu divreiz īsāku, jo vairs nebūs vajadzības braukt apkārt Tosmares kanālam, izņemot, protams, brīžus, kad tilts būs izgriezts, lai ielaistu kuģus kanālā vai izlaistu no tā.

Liepājas Muzejs

Liepājas Muzejs ir lielākais muzejs Kurzemē, tajā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās var iepazīties ar Liepājas vēsturi no tās pirmsākumiem, ar Dienvidkurzemes etnogrāfiju, īpašu alvas priekšmetu kolekciju un ekspozīciju, kas veltīta zvejnieka, tēlnieka un kokgriezēja Miķeļa Pankoka dzīvei un daiļradei. Muzejā regulāri tiek rīkotas mākslas izstādes.

Muzejs "Liepāja okupāciju režīmos"

Muzeja nodaļa "Liepāja okupāciju režīmos" atrodas namā, kas Atmodas laikā bija Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļas mītne. Tā atklāta 2001.gada 21.janvārī. Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu (Molotova – Ribentropa pakta un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi – vācbaltiešu repatriāciju, 1940./41. gada notikumus – padomju okupācijas režīma sākumu, Liepāju II Pasaules kara gados, 1941. un 1949.gada deportācijas, gulagu, Trešo Atmodu, t.i. laika periodu no 1939. līdz 1991. gadam. Te atrodas arī J.Lādīša fotokolekcijas ekspozīcija, tiek rīkotas tematiskas muzeja krājuma un mākslas izstādes.

Sv. Trīsvienības katedrāle

Luterāņu dievnams. Celts no 1742. līdz 1758. gadiem, pilnībā pabeigts tikai 1775. gadā. 19. gadsimta beigās notika liela ēkas pārbūve. Baznīcā regulāri notiek ērģeļmūzikas koncerti.

Sv. Annas luterāņu baznīca

Sv. Annas baznīca ir senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēta jau 1508. gadā. Baznīcas ēka un tornis ir vairākkārt pārbūvēti. Pēdējā pārbūve notika 19.gadsimtā, un tās autors ir Liepājas visu laiku ievērojamākais arhitekts Makss Pauls Berči. Sv. Annas baznīca par savu lielāko dārgumu var uzskatīt kokgriezēja Nikolasa Sefrensa 1697. gadā darināto 9,7 m augsto un 10,5 metrus plato altāri. Šis baroka laika šedevrs ir viens no Austrumeiropas tā laika izcilākajiem mākslas darbiem. Sv. Annas baznīca var lepoties arī ar savām ērģelēm, kuras tika būvētas pēc ievērojamā latviešu komponista Alfrēda Kalniņa skices un ir trešās lielākās ērģeles Latvijā aiz Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un Rīgas Doma baznīcas ērģelēm. Apmeklētāji var uzkāpt baznīcas tornī un paskatīties Liepājas panorāmu no augšas.

Transports

Liepājas transporta sistēma ir 14 autobusu līnijas un 5 mazo autobusu līnijas kuras tiek dēvētas par maršruta taksobusu līnijām, kaut gan no 2008. gada 1. janvāra Latvijā tāds transporta veids kā maršruta taksobusi vairāk nepastāv, kā rezultātā visi sabiedriskā transporta veidi drīkst apstāties lai izlaistu vai ielaistu pasažierus tikai sabiedriskā transporta pieturvietās.

Liepājas transporta sistēmā ietilpst arī Liepājas tramvajs ar vienu līniju, kuras garums ir 6,9 kilometri. Jau vairāku gadu garumā tiek diskutēts par Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanu kura projekts jau ir nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tā rezultātā ir plānots līniju pagarināt no Liepājas dienvidrietumu rajona līdz ezerkrastam Mirdzas Ķempes ielas galam. Tālākos plānos ir tramvaja līniju Liepājā pagarināt ziemeļu virzienā līdz Liepājas starptautiskajai lidostai, bet tie ir tālākas nākotnes plāni, un pagaidām vēl tie ir ļoti neskaidri. Daudz kas arī ir atkarīgs no Liepājas lidostas attīstības.

Akciju Sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar vilcienu Liepāja - Rīga. Faktiski tas ir maršruts Liepāja - Rēzekne caur Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Agrāk no Liepājas ar vilcienu varēja nokļūt Ventspilī un Vaiņodē, bet pēc atdalīšanās no Padomju Savienības un tai sekojošajām ekonomikas pārmaiņām šie maršruti kļuva nerentabli un tika likvidēti. Dzelzceļa līnija Liepāja - Ventspils 2009. gadā tika nojaukta.

Liepājas starptautiskā lidosta. Tās darbību nodrošina SIA "Aviosabiedrība "Liepāja" (lidlauka operators). Attālums līdz Liepājas centram ir 7 kilometri. Uz lidostu ir iespējams nokļūt ar 2. maršruta autobusu. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nordošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām, Rīgu, Kopenhāgenu, Hamburgu un Maskavu.

Iedzīvotāji

Liepājas centrs, pie Tirdzniecības kanāla
  • Iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2010. gadā [1]:
52,9% latviešu,
32,2% krievu,
5,2% ukraiņu,
3,5% baltkrievu,
3,1% lietuviešu,
1,1% poļu
2,0% citu tautību.

Klimats

Liepājas pludmale

Liepāja atrodas mērenajā jūras klimata joslā. Galvenais klimatu veidojošais faktors - jūras gaisa izplūde, kas veido šiem platuma grādiem neatbilstošas zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras.

  • Vidējā gaisa temperatūra
-februārī - 3,1 C
-jūlijā +16,7 C
  • Absolūtais temperatūras minimums - 33 C
  • Absolūtais temperatūras maksimums + 34 C
  • Saulaino dienu daudzums gadā 196
  • Vidējais vēja ātrums 5,8 m/sek
  • Raksturīgākais vēja virziens
ziemā D
vasarā R
  • Gada vidējais nokrišņu daudzums 692 mm

Liepājas simboli

Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: ģerbonis, karogs un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu – 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsēta, kurā piedzimst vējš"(mp3 4,6 MB) Imants Kalniņš sarakstījis jau 1973.gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir Māris Čaklais. Pirmā to izpildijusi Austra Pumpure, jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu.

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.

Cilvēki

Liepājā dzimuši

  • Balis Dvarjons (Balys Dvarionas, 1905-1972) - lietuviešu komponists
  • Tālivaldis Ķeniņš (1919.22.04. - 2008.21.01.) - komponists[2]
  • Mirdza Ķempe - dzejniece
  • Zenta Mauriņa (1897–1978) - rakstniece
  • Jānis Vanags - arhibīskaps
  • Teofils Biķis - pianists
  • Vinifreds Kraučis - tulkotājs
  • Arvīds Jansons - diriģents
  • Olafs Gūtmanis - dzejnieks
  • Eduards Tisē - kinematogrāfs
  • Moriss Halle (Morris Halle, 1923-) - ASV lingvists
  • Olafs Gūtmanis (1927-) - dzejnieks
  • Egons Līvs - rakstnieks, kinoscenārists, latviešu jūrniecības vēstures apzinātājs
  • Gunta Šnipke - dzejniece
  • Ineta Stadsgale - dzejniece
  • Voldemārs Kernigs (Владимир Михайлович Керниг) (1840-1917) - internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā.
  • Vinifreds Kraučis (1939-) - tulkotājs
  • Mirdza Ķempe (1907-1974) - dzejniece
  • Janka Maurs (Янка Маўр, 1883-1971) - baltkrievu rakstnieks
  • Līna Šterna (Лина Соломоновна Штерн, 1878-1968) - bioķīmiķe
  • Eduards Tisē (1897-1961) - kinooperators
  • Miķelis Valters (1874-1968) - politiķis
  • Māris Verpakovskis (1979) - futbolists
  • Miroslavs Kodis (1981) - Latvijas Televīzijas žurnālists
  • Maija Lomidze (1982) - tulkotāja
  • Augusts Annuss (1893.27.10 ­- 1984.05.01) - gleznotājs
  • Teodors Uldriķis (1902.21.09. ­- 1973.24.02.) - gleznotājs
  • Benita Bitāne - gleznotāja
  • Kalnarāja Ināra - aktrise, režisore
  • Ēriks Vilsons - aktieris, režisors, dramaturgs
  • Sigita Jevgļevska - aktrise,
  • Juris Rijnieks - režisors
  • Rodrigo Fomins - dziedātājs, komponists
  • Valdis Vikmanis - diriģents, pedagogs
  • Jēkabs Ozoliņš - diriģents, aranžētājs, pedagogs
  • Valdis MAckars - gleznotājs
  • Vilnis Bulavs - gleznotājs
  • Daina Galakrodziniece - tekstilmāksliniece
  • Gints Gabrāns - mākslinieks
  • Ēriks Božis - mākslinieks
  • Juris Bartkevičs - aktieris
  • Indra Briķe - aktrise
  • Žanis Kopštāls - aktieris, režisors
  • Leonīds Locenieks - aktieris
  • Austra Pumpure - aktrise, dziesminiece
  • Zigrīda Rūtiņa - aktrise
  • Vera Šneidere - aktrise
  • Valdemārs Zandbergs - aktieris
  • Guntars Račs (1965 -) - mūziķis, mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs
  • Selga Mence (1953. gada 12. janvārī)[3]

Liepājā dzīvojuši un aktīvi darbojušies

  • Klāvs Ukstiņš - izdevējs, grāmatnieks
  • Jēkabs Janševskis - rakstnieks
  • Ēriks Hānbergs - literāts
  • Augusts Štrauss - rakstnieks, dzejnieks
  • Jānis Peters - literāts, politiķis
  • Ēriks Kūlis- rakstnieks
  • Modris Zihmanis - rakstnieks
  • Imants Resnis - diriģents, politiķis
  • Miķelis Pankoks(1894.01.05 ­- 1983.08.01.) - koktēlnieks
  • Staņislavs Diņģelis (1899.18.04. ­- 1988.11.10.) - gleznotājs
  • Roberts Stārosts (1908.15.06. ­- 1958.06.01.) - gleznotājs
  • Valters Uzticis (1914.19.07. ­- 1991.) - gleznotājs
  • Erna Ošele (1915.27.04.) - tekstilmāksliniece
  • Miķelis Golts - gleznotājs
  • Skaidrīte Elksnīte - gleznotāja
  • Anna Eltermane - tekstilmāksliniece
  • Aldis Kļaviņš - gleznotājs
  • Mārtiņš Vilsons - aktieris
  • Egons Dombrovskis - aktieris
  • Imants Kalniņš - komponists, politiķis
  • Oļģerts Kroders - režisors
  • Pēteris Taukulis - mākslinieks, gleznotājs
  • Irmgarde Mitrēvice - aktrise, režisore
  • Nikolajs Mūrnieks - aktieris, režisors, teātra vadītājs
  • Jānis Mencis (1914. gada 4. maijā) - matemātiķis, mācību grāmatu autors, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni[4]



Piezīmes un atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Liepāja
.

.

   Advertizing ▼

 

All translations of Liepāja


sensagent's content

  • definitions
  • synonyms
  • antonyms
  • encyclopedia

  • definīcija
  • sinonīms

Dictionary and translator for handheld

⇨ New : sensagent is now available on your handheld

   Advertising ▼

sensagent's office

Shortkey or widget. Free.

Windows Shortkey: sensagent. Free.

Vista Widget : sensagent. Free.

Webmaster Solution

Alexandria

A windows (pop-into) of information (full-content of Sensagent) triggered by double-clicking any word on your webpage. Give contextual explanation and translation from your sites !

Try here  or   get the code

SensagentBox

With a SensagentBox, visitors to your site can access reliable information on over 5 million pages provided by Sensagent.com. Choose the design that fits your site.

Business solution

Improve your site content

Add new content to your site from Sensagent by XML.

Crawl products or adds

Get XML access to reach the best products.

Index images and define metadata

Get XML access to fix the meaning of your metadata.


Please, email us to describe your idea.

WordGame

The English word games are:
○   Anagrams
○   Wildcard, crossword
○   Lettris
○   Boggle.

Lettris

Lettris is a curious tetris-clone game where all the bricks have the same square shape but different content. Each square carries a letter. To make squares disappear and save space for other squares you have to assemble English words (left, right, up, down) from the falling squares.

boggle

Boggle gives you 3 minutes to find as many words (3 letters or more) as you can in a grid of 16 letters. You can also try the grid of 16 letters. Letters must be adjacent and longer words score better. See if you can get into the grid Hall of Fame !

English dictionary
Main references

Most English definitions are provided by WordNet .
English thesaurus is mainly derived from The Integral Dictionary (TID).
English Encyclopedia is licensed by Wikipedia (GNU).

Copyrights

The wordgames anagrams, crossword, Lettris and Boggle are provided by Memodata.
The web service Alexandria is granted from Memodata for the Ebay search.
The SensagentBox are offered by sensAgent.

Translation

Change the target language to find translations.
Tips: browse the semantic fields (see From ideas to words) in two languages to learn more.

last searches on the dictionary :

4723 online visitors

computed in 0.031s

   Advertising ▼

I would like to report:
section :
a spelling or a grammatical mistake
an offensive content(racist, pornographic, injurious, etc.)
a copyright violation
an error
a missing statement
other
please precise:

Advertize

Partnership

Company informations

My account

login

registration

   Advertising ▼